Krista Burāne

Izcilības balva kultūrā 2020 / Cultural Excellence Award 2020

Izcilības balva kultūrā ir Latvijas Kultūras ministrijas apbalvojums Latvijas māksliniekiem par izciliem starptautiskiem nopelniem.

2020. gadā balvas saņēma platforma "Latvijas literatūra"

Latvijas Jaunā teātra institūta direktore Gundega Laiviņa

un operdziedātāja Marina Rebeka. 

Pandēmijas apstākļos blavu pasniegšanas ceremonija notika trīs video versijās. 

Video veidojusi radošā komanda scenārija autores un režisores Kristas Burānes vadībā; operators Valdis Celmiņš, māksliniece Pamela Butāne un muzikālo aranžiju autors Jēkabs Nīmanis. Sarunas ar Izcilības balvas kultūrā laureātiem video pastaigā vadīja dzejnieks un mūziķis Kirils Vilhelms Ēcis. Balvu pasniegšanu un video producējā Latvijas Kultūras akadēmija

Radošās komandas mērķis bija šajā dīvainajā un sarežģītajā laikā balvas laureātiem radīt priecīga piedzīvojuma pilnu notikumu. Lai arī balva tiek pasniegta par izciliem starptautiskiem sasniegumiem, tomēr laureātu idejas, dzīves un piederības sajūta ir cieši saistīta ar Latviju un Rīgu. Balvas pasniegšanas notikums atklāj laureātu personības viņu izvēlētās vidēs, kā arī iesaista spēlē ar balvu pasniedzējiem.

 

Līdzdalības skola / School of Participatory (2020)

Līdzdalības skola / Krista Burāne from lcca.lv on Vimeo.

„Līdzdalības skola” ir jauna formāta radošā darbnīca, kuras laikā bērni un jaunieši rada mākslas darbu – protestu.

Darbnīcu ir izstrādājusi režisore Krista Burāne, māksliniece Ieva Kauliņa sadarbībā ar LLMC mākslas vēstnešiem.

Darbnīcas laikā tās dalībnieki iepazīstas ar dažādām mākslinieciski interesantām aktīvisma formām un domā par to, kā būt drosmīgiem un sociāli aktīviem situācijās, kad saskaramies ar netaisnīgumu.


„Līdzdalības skolas” laikā jaunieši:

* iepazīstas ar sociāli aktīvu mākslas darbu piemēriem no teātra un vizuālās mākslas, kuri iedvesmo radīt estētiski interesantus aktīvisma piemērus demokrātijas apdraudējuma situācijā;
* diskutē par kādu sociāli aktuālu problēmu demokrātijas apdraudējuma situācijā;
* rada savu mākslinieciski interesantu protesta versiju un dokumentē to video un foto formātā.

Ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centra mākslas vēstnešu palīdzību skolēnu grupas varēs reflektēt par plašu, šobrīd jauniešiem aktuālu tēmu loku, nelielās grupās izspēlēt situācijas, kurās tiek veicināta lēmumu pieņemšana, politiskā iniciatīva, un pilsoniskā līdzdalība.

Režisore: Krista Burāne
Māksliniece: Ieva Kauliņa
Mākslas vēstneši: Ilze Glavāne, Aija Kaula, Ilze Vītola, Santa Pētersone, Ilze Ezerniece, Zane Norenberga
Video: Rihards Rožkalns
Projekta vadītāja: Māra Žeikare

„Līdzdalības skolas” radošā nodarbība tika izstrādāta un īstenota festivālā SURVIVAL KIT 11, projekta “KOMUNALKA ->COMMUNITY” ietvarā, ko īsteno LLMC sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā. Projektu atbalsta Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrija, Rīgas dome un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

c Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, 2020

Dejas balva 2019 / DANCE AWARD 2019

 Dejas balva ir Latvijas augstākais apbalvojums profesionālajā dejas mākslā – baletā, laikmetīgajā dejā, mūsdienu un skatuviskajā tautas dejā. Pirmo reizi to piešķīra 2019. gada 29. aprīlī.

Ceremonijas ierakstu var redzēt šeit

Ceremonijas režisore Krista Burāne pauž: “Dejas balvas pasniegšanas ceremonija šogad notiks pirmo reizi Latvijas kultūras vēsturē. Tāpēc vakara gaitā skatītāji tiks aicināti domāt par to, cik gan daudzas pirmās reizes savā dzīvē ir jāpiedzīvo dejas māksliniekam, lai radītu darbus, kurus pamana un novērtē skatītāji, kolēģi un kritiķi.” Ceremonijas pamatā būs horeogrāfu Aleksandras Astreinas, Gunas Trukšānes, Anetes Vancevičas un Agneses Bordjukovas veidotās kompozīcijas par dejas mākslinieku pirmajiem soļiem, aizrautību, cīņu, zaudējumiem, uzvarām, prieku, mīlestību un radīšanas procesu.

Deja ir valoda, kurā iespējams iztikt bez vārdiem, tādēļ šai ceremonijai nebūs vadītāja klasiskā izpratnē. Vārdus ceremonijā aizstās kustība, kas aptvers visus nomināciju žanrus – baletu, skatuvisko tautas deju, mūsdienu un laikmetīgo deju. Muzikālā skanējuma vienotību radīs DJ Monsta.

kurš pirmo reizi tika pasniegts 2019. gada 30. aprīlī. Dejas balvu pasniedz skatuviskās tautas dejas, baleta, mūsdienu dejas un laikmetīgās dejas kategorijās. 

Balvas pasniegšanas ceremonijas veidošanā sadarbojās atzīti dejas, teātra, video un mūzikas mākslinieki –

Režisore un scenārija autore Krista Burāne

Režisores asistensts un scenārija līdzautors Mārtiņš Meiers

Horeogrāfes Aleksandra Astreina, Guna Trukšāne, Anete Vanceviča un Agnese Bordjukova,

Muzikālā noformējuma mākslinieks DJ Monsta 

Scenogrāfe, kostīmu māksliniece Pamela Butāne

video māksliniece Rūta Pakalne  

Latvijas Uzvaras diena /Centenary of the Cēsu battle (2019)

2019. gada 22. jūnijā Cēsīs ar plašu un daudzveidīgu norišu programmu tika svinēta Latvijas Uzvaras diena, Cēsu kauju simtgade. Tas bija viens no Latvijas 100 gades svinību centrālajiem notikumiem. 

Par svētku norisi lasīt šeit. 

Pirms simts gadiem Latvijas valsts pastāvēšana tika izcīnīta Neatkarības kara laikā. Pagrieziena punkts kara gaitā notika tieši Ziemeļlatvijas frontes līnijā, kur latviešu un igauņu karaspēki 22. jūnijā pie Cēsīm uzveica Landesvēra armiju un devās tālāk uz Rīgu. 

Svētku visas programmas notikumu režisore - Krista Burāne

Scenogrāfs - Rūdolfs Baltiņš

Tehniskais direktors - Mārtiņš Eihe 

Svētku programma ir ļoti daudzveidīga, risināsies visā pilsētā un piepildīs dienu no rīta līdz vakaram. Svētki tiks atklāti Cēsu dzelzceļa stacijā plkst. 11.00, kur Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs sagaidīs Latvijas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un Igaunijas Valsts prezidenti Kersti Kaljulaidu, lai kopīgi apskatītu Igaunijas bruņuvilcienu "Brīvība". Pēc svētku atklāšanas pasākums turpināsies Vienības laukumā, ar militāro parādi, kuru pieņems abu valstu prezidenti. Parādē piedalīsies Latvijas un Igaunijas bruņoto spēku vienības, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Štāba orķestris ar defilē programmu. Pēc militārās parādes Vienības laukumā sāksies koncerts "Ar dziesmu dzīvībā". Koncerts pulcēs dziedātājus un dejotājus no visas Vidzemes, kuru koncertuzvedums aizraus ar mūsdienīgu programmu.

No plkst. 13.30 Cēsu galvenā artērija – Rīgas iela – būs pārvērtusies par savdabīgu laika asi, uz kuras notiks dokumentālas performances. No Vienības laukuma līdz Līvu laukumam varēs klausīties un skatīties notikumus no Cēsu pulka Skolnieku rotas vēstures un iepazīt mūsdienu varoņus digitālajā performancē "Par spīti bailēm". Tāpat uz Rīgas ielas būs "Frontes darbnīca", kur būs iespēja izgatavot piemiņas gredzenus, kādus nēsāja laikā, kad norisinājās Cēsu kaujas, kā arī pārbaudīt savu spēkus dažādās aktivitātēs.Svētku kulminācija, Cēsu kauju rekonstrukcija, kā allaž notiks Pirtsupītes gravā un sāksies plkst. 16.00.

Tajā piedalīsies vairāk nekā 200 rekonstruktori no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, cīņu meistari un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti. Kaujas rekonstrukcijas beigās, svinot Latvijas un Igaunijas armijas uzvaru, orķestru pavadībā visi tiks aicināti doties uzvaras gājienā uz Vienības laukumu, kur plkst. 17.00 sāksies Uzvaras balle ar Zemessardzes orķestri un pūtēju orķestri "Cēsis".Dienas noslēgumā, plkst.18.00, koncertzālē "Cēsis" izskanēs koncerts. 

FOTO:

Cēsu kauju simtgadei veltītais Uzvaras gājiens un balle

Cēsu kauju rekonstrukcija

Cēsu kauju simtgades svinības pilsētā

Militārā parāde. Cēsu kauju simtgade

"Par kopības spēku". Cēsu kauju simtgades atklāšana

Vēsturiskā Igaunijas bruņuvilciena "Brīvība" atklāšana Cēsīs

Koncerts "Es esmu Latvija" / Concert "I am Latvia" (2017)

Cēsīs Valsts dibināšanas 99.gadadienas svētku notikumu uzdevums ir atgādināt un apliecināt, ka ikviens no Latvijas iedzīvotājiem ir neatņemama mūsu valsts daļa. Valsts un tās pilsoņi ir viens veselums. Katrs no mums ir Latvija.

Svētku režisore Krista Burāne: „Valsts piederība ir arī sevis apziņa un mēs ar svētku palīdzību vēlamies šo apziņu akcentēt un izcelt. Dot iespēju cilvēkiem ar lepnumu atzīt un pateikt ”Es esmu Latvija!”, turpinot šo teikumu ar savu stāstu par to, ko katrs no mums dara, lai valsts, kurā dzīvojam, kļūtu aizvien spēcīgāka un cilvēkiem draudzīgāka.” Tomēr valsts nav tikai atsevišķu cilvēku kopums. Tās spēku nosaka tas, cik sadarboties spējīgi mēs esam, cik gribam un varam “iet vienā ritmā un kopīgā solī”. Tāpēc šo svētku vadmotīvs ir sadancošana, kas sevī ietver spēju mācīties, darīt kopā un priecāties.

Svētku rītu cēsnieki aicināti sākt ar deju. Cēsu apkaimēs dejotāji un dziedātāji aicinās vietējos iedzīvotājus ļauties dejai un kopā sadancot. Piecās Cēsu apkaimēs no plkst.10.30 līdz plkst.13.00 notiks sadancošanās akcija „Sāc svētku rītu ar deju!”.

Sadancošanās notiks:
10:30-11:30 Viestura ielā (Viestura ielas 12 un Viestura ielas 14 namu pagalms)
11:30-12:00 Bērzainē (E. Dārziņa iela 9 nama pagalms)
10:30-11:30 Saules ielā (Saules ielas 19a un Saules ielas 17 namu pagalms)
11:30-12:00 L.Paegles ielā (L.Paegles iela 4a un L.Paegles ielas 6 namu pagalms)
12:00-12:30 Valmieras ielā (Valmieras iela 23a un Valmieras ielas 25 namu pagalms)

Sadancoties aicinās TDA „Raitais solis”, VPDK „Raitais solis” un „Saulgrieži”, SDK „Dzirnas” un TDK „Randiņš”. Par dziesmām un mūziku rūpēsies jauktais koris „Wenden” (diriģente Marika Slotina Brante) un Indra Kumsāre. Aicinām cēsniekus būt atsaucīgiem un dalīties svētku priekā caur deju.

2017. gada 18. novembra svētku noslēgums būs Vidzemes koncertzālē „Cēsis”, kur plkst.17.00 sāksies svētku koncerts „Es esmu Latvija”.

Koncertā piedalīsies dejotāji no TDA “Raitais solis”, VPDK “Raitais solis”, VPDK „Saulgrieži” un JDK “Kande” (vadītājs Andis Kozaks) un TDK “Randiņš”, SDK “Dzirnas” (vadītāja Sandra Bārtniece). Koncerta dalībnieki izdejos gan skaistākās un tautā iemīļotās dejas, gan dejas no nākamgad gaidāmā Vislatvijas Dziesmu un Deju svētku repertuāra. Koncertu caurvīs dejotāju stāsti par to, kas viņiem ir Latvija un kas viņi Latvijai – Es esmu Latvija.

LNB atklāšana bērniem / Opening of the National Library for kids (2014)

Karnevāla gājiena "Gribu iet uz bibliotēku!" režija: Krista Burāne un Mārtiņš Eihe
Scenogrāfija: Ģirts Mucenieks
Vizuālais noformējums: Indra Sproģe
Animācija: Lizete Murovska

2014. gada gada 8.septembrī, Starptautiskajā rakstpratības dienā, plkst. 11:30 Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros norisināsies karnevāla gājiens bērniem "Gribu iet uz bibliotēku!", ko organizē Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) un nodibinājums "Rīga 2014". Karnevāla gājienā piedalīsies ap 1500 bērnu no visas Latvijas, kuri dosies no Rātslaukuma pāri Akmens tiltam uz Gaismas pili!

Šajā pasākumā bērniem būs iespēja demonstrēt pašu izveidoto karnevāla tērpu par mīļākās grāmatas tēmu, saņemt balvas, vērot cirka priekšnesumus, piedalīties Gaismas pils, tās lasītavu, pakalpojumu un iespēju iepazīšanas spēlē, radošajās darbnīcās un citās izzinošās aktivitātes. Karnevāla noslēgumā ar īpašu koncertu bērnus priecēs Dzelzs Vilka Jauno Jāņu Orķestris.

"Mēs esam ielūguši bērnus no visas Latvijas piedalīties šajā krāšņajā notikumā. Ar karnevālu Latvijas Nacionālā bibliotēka grib izcelt lasošus, rakstošus, zinātkārus un radošus bērnus kā vērtību un darīt zināmu, ka Gaismas pils ir viņiem atvērta zināšanu ieguvei un personības pilnveidošanai," pauž LNB Bērnu literatūras centra vadītāja un karnevāla gājiena organizatore Silvija Tretjakova.

Pasākuma režisore Krista Burāne uzsver, ka karnevāls ir svētki tiem bērniem, kuri mīl grāmatas un savā iztēlē draudzējas ar visdažādākajiem pasaku un literāro darbu varoņiem. "Mēs vēlamies, lai šis gājiens kļūst par piedzīvojumu, kurā gan bērni, gan fantāzijas tēli no dažādām grāmatām satiekas un kopīgi paveic labu darbu – uzveic muļķības melnos kraukļus. Arī tos, kuri mājo pieaugušo prātos, kas uzskata, ka bērni nelasa un bibliotēka viņiem nav vajadzīga. Gājiens būs prieka pilns un skaļš apliecinājums tam, ka Latvijā aug gudri bērni un jaunieši, kuriem piemīt zināšanu un iztēles spēks!"

Tā kā jaunajai bibliotēkas ēkai – Gaismas pilij – ir spēcīgs metaforiskais un vizuālais tēls, kas iekļauj atsauces uz latviešu tautas teikās minēto Stikla kalnu, kā karnevāla simboliskie vadmotīvi izmantoti elementi no Raiņa lugas "Zelta zirgs", kurā Antiņš jāja Stikla kalnā modināt dusošo princesi Saulcerīti. Tādējādi arī Gaismas pilī bērni ar savu gudrību un bibliotēkas septiņu Gudro palīdzību piedalīsies Saulcerītes modināšanā.

8.septembrī tiks prezentēta arī grāmata "Atmodināt Saulcerīti", kas ir LNB un nodibinājuma "Rīga 2014" projekta "Gribu iet uz bibliotēku!" saistīta daļa. Izdevumā apkopoti LNB Bērnu literatūras centra rīkotā domrakstu konkursa bērniem 72 oriģinālākie rakstu darbi ar jaunradītām leģendām par Saulcerīti, Antiņu, Stikla kalnu un citiem Raiņa lugas "Zelta zirgs" tēliem. Grāmatas izdevējs ir izdevniecība "Lietusdārzs". Tās tirāža – 2000 eksemplāru. Izdevums būs bezmaksas, un tas kā dāvana paredzēts karnevāla dalībniekiem. Grāmatas ilustrāciju autors – mākslinieks Reinis Pētersons

Karnevālu gājienu organizē Latvijas Nacionālā bibliotēkā sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju un nodibinājumu "Rīga 2014".

 

I am an artist who works in different fields of culture (theatre, documentary film, photography), but always the main question for me is cooperation with audience and making the space and time for conversation with spectators. I believe in art works, which are events in the people’s life, which create new experiences, wake up senses and provoke for thinking about our lifetime. Shortly – if artwork does not make deep and honest interest about life and humanity, it’s not interesting for me.

Built with Berta.me